Opermūzikas koncerts DRAUGI – ANDREJAM ŽAGARAM. BEL CANTO TENORU DIVCĪŅA

Lourenss Braunlijs I Lawrence Brownlee, tenors /ASV
Levī Sekgapene I Levy Sekgapane, tenors / Dienvidāfrika
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Aivis Greters

Andreja Žagara kultūras atbalsta Fonds sadarbībā ar Koncertzāli “Cēsis” un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri jau sesto reizi aicina uz par tradīciju jau kļuvušo opermūzikas koncertu “Draugi – Andrejam Žagaram”.

Šī gada programmā dzirdēsim divus izcilus itāļu Bel Canto tenorus – Lourensu Braunliju un Levī Sekgapene, kuru vokālā virtuozitāte un artistiskais priekšnesums ir augstu novērtēts pasaules opernamos un koncertzālēs. Latvijas publikai šī būs iespēja pirmo reizi dzirdēt abus māksliniekus viņu kopīgajā programmā. Vakara gaitā skanēs Rosīni, Doniceti un Belīni operu ārijas un dueti. Līdzās solistiem uz skatuves Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, bet pie diriģenta pults stāsies maestro Aivis Greters.
Lorenss Braunlijs ir atzīts par vienu no izcilākajiem māksliniekiem klasiskās mūzikas un operas augstākajā līgā, un izdevums The Guardian viņu nodēvējis par “vienu no pasaules vadošajām Bel Canto zvaigznēm”. Dziedātājs ir regulārs viesis pasaules nozīmīgākajos operteātros, tostarp Metropolitēna operā, kurā dziedājis kopā ar Elīnu Garanču Rosīni operas “Pelnrušķīte” uzvedumā, Milānas La Scala, Karaliskajā operā Koventgārdenā, Bavārijas Valsts operā, Berlīnes Valsts operā, Berlīnes Vācu operā, Parīzes Nacionālajā operā, Gran Teatre del Liceu Barselonā, Teatro Real Madridē, Cīrihes operā un Vīnes Valsts operā.
Braunlijs koncertējis pasaules nozīmīgākajās koncertzālēs, tostarp Kārnegija zālē, Vigmora zālē un Kenedija centrā. Sadarbojies ar Klīvlendas orķestri, Čikāgas simfonisko orķestri, Filadelfijas orķestri, Sanfrancisko simfonisko orķestri, Amsterdamas Concertgebouw, Accademia Nazionale di Santa Cecilia orķestri, kā arī bijis biežs viesis Bādenbādenes un Zalcburgas festivālos. 2024. gada maijā un jūnijā Lourenss Brounlijs viesosies Milānas La Scala un Bavārijas Valsts operā Minhenē.
Tenors sadarbojies ar Andreju Žagaru 2017. gadā, piedaloties viņa rīkotajā koncertā Dzintaru koncertzālē.
Savukārt, Dienvidāfrikas Republikā dzimušais un Keiptaunas Universitātes mūzikas koledžā izglītību ieguvušais Levī Sekgapene ir Belvederes un Monseratas Kabaljē vokālistu konkursa (2015), kā arī 2017. gada jauno vokālistu konkursa “Operalia” laureāts, un šobrīd ir pieprasīts solists pasaules vadošajos operteātros – Parīzes Nacionālajā operā, Berlīnes Vācu operā, Bavārijas Valsts operā, Vīnes Valsts operā, Drēzdenes Zempera operā un Cīrihes operā kopā ar Čečiliju Bartoli. Dziedātāja nākotnes plāni ietver uzstāšanos La Monē operu Briselē, Gran Teatro del Liceu Barselonā, kā arī Parīzes Nacionālo operu.
2019. gadā Levī Sekgapene debitēja Zalcburgas festivālā. Dziedātājs uzstājies arī prestižajā Glainbornas festivālā Lielbritānijā, Rosīni Operas Festivālā Pesaro un Doniceti Festivālā Bergamo. Rīgā Sekgapene debitēja 2018. gada Galā Koncertā Rīgas operas festivālā.
Jaunais latviešu diriģents ar strauji augošu starptautisko karjeru, Aivis Greters, beidzis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kordiriģēšanas klasi un savas zināšanas papildinājis Karaliskajā Mūzikas augstskolā Stokholmā, kā arī meistarklasēs, tostarp Cīrihes Tonhalles orķestra meistarklasē pie Paavo Jarvi.
Savu muzikālo karjeru sācis kā kora “Kamēr” diriģents (2018. – 2021). Viņa vadībā “Kamēr” kā vienīgais koris pasaulē saņēmis trīs Grand Prix pēc kārtas nozīmīgos festivālos Eiropā. Greters diriģējis LatvijasNacionālo simfonisko orķestri, Simfonieta Rīga, Norvēģijas radio orķestri, Bambergas simfonisko un Berlīnes vācu simfonisko orķestri, Stokholmas Karaliskās filharmonijas un Zviedrijas radio simfonisko orķestri, kopā ar Parīzes filharmonijas orķestri kā asistentdiriģents piedalījies nozīmīgajā Eksanprovansas festivālā, bet 2024. gada martā diriģējis koncertu prestižajā Berlīnes Filharmonijas zālē.

No 2024. līdz 2027. gadam Aivis Greters turpinās darbu Gēteborgas operā galvenā viesdiriģenta statusā.