Robert Wilson and Mikhail Baryshnikov in Riga

Andreja Žagara kultūras atbalsta Fonds turpina sava dibinātāja, ilggadējā Latvijas Nacionālās Operas direktora, Andreja Žagara iecerēto – rīkot nozīmīgus kultūras notikumus, šobrīd kā galveno minot ikgadējo, par tradīciju kļuvušo, operas Galā koncertu “Draugi – Andrejam Žagaram” Cēsu koncertzālē, kas 2024.gada 23.novembrī notiks jau sesto reizi. Koncerta ideja – uzaicināt operas solistus,kuru staptautisko karjeru veicinājis darbs kopā ar Andreju- gan kā režisoru, gan operas direktoru, kā arī neatkarīgus māksliniekus, ar kuriem kopīgi realizēti radoši projekti.

Koncertā dzirdēsim divus izcilus itāļu Bel canto tenorus – Lourensu Braunliju un Levī Sekgapene, kuru vokālā virtuozitāte un artistiskais priekšnesums ir augstu novērtēts pasaules opernamos un koncertzālēs, un šogad publikai būs iespēja pirmo reizi dzirdēt abus māksliniekus viņu kopīgajā koncertā Latvijā.

Programmā – Rosīni, Doniceti un Belīni ārijas un dueti kopā ar Nacionālo Simfonisko orķestri, pie diriģenta pults stāsies maestro Aivis Greters. 2023. gadā itāļu dziedāšanas stils Bel canto tika pievienots UNESCO pasaules nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam. Lourenss Braunlijs ir starptautiska Bel canto operu repertuāra zvaigzne”(The New York Times) “viena no pasaules vadošajām Bel canto zvaigznēm” (The Guardian) Lorenss Braunlijs ir ieguvis reputāciju kā viens no izcilākajiem māksliniekiem klasiskās mūzikas un operas augstākajā līgā. Dziedātājs ir regulārs viesis pasaules nozīmīgākajos operteātros, tostarp Metropolitēna operā, kurā dziedājis kopā ar Elīnu Garanču Rosīni operas ‘Pelnrušķīte” uzvedumā; Milānas La Scala, Karaliskajā operā Koventgārdenā, Bavārijas Valsts operā, Berlīnes Valsts operā, Berlīnes Vācu operā, Parīzes Nacionālajā operā, Gran Teatre del Liceu Barselonā, Teatro Real Madridē, Cīrihes operā un Vīnes Valsts operā. Koncertējis pasaules nozīmīgākajās koncertzālēs, tostarp Kārnegija zālē, Vigmora zālē un Kenedija centrā. Sadarbojies ar Klīvlendas orķestri, Čikāgas simfonisko orķestri, Filadelfijas orķestri, Sanfrancisko simfonisko orķestri, Amsterdamas Concertgebouw, Accademia Nazionale di Santa Cecilia orķestri, kā arī bijis biežs viesis Bādenbādenes un Zalcburgas festivālos.

2024. gada maijā un jūnijā Lourenss Brounlijs viesosies Milānas La Scala un Bavārijas Valsts operā Minhenē. Sadarbojies ar Andreju Žagaru 2017, gadā, piedaloties Andreja rīkotajā koncertā Dzintaru koncertzālē. Levī Sekgapene Dienvidāfrikas Republikā dzimušais un Keiptaunas Universitātes mūzikas koledžā izglītību ieguvušais Levī Sekgapene ir Belvederes un Monseratas Kabaljē vokālistu konkursu(2015), kā arī 2017,gada jauno vokālistu konkursa “Operalia” laureāts, kurš šobrīd ir pieprasīts un dzied vadošajos pasaules operteātros – Parīzes Nacionālajā operā, Berlīnes Vācu operā, Bavārijas Valsts operā, Vīnes Valsts operā. Drēzdenes Zempera operā, Cīrihes operā kopā ar Čečiliju Bartoli.

Nākotnes plāni ietver La Monē operu Briselē, Gran Teatro del Liceu Barselonā, kā arī Parīzes Nacionālo operu. 2019, gadā Levī Sekgapene debitēja Zalcburgas festivālā. Dziedātājs uzstājies arī prestižajā Glainbornas festivālā Lielbritānijā, Rosīni Operas Festivālā Pesaro un Doniceti Festivālā Bergamo.

Rīgā Levī Sekgapene debitēja 2018. gada Galā Koncertā Rīgas operas festivālā. Aivis Greters ir jaunais latviešu diriģents ar strauji augošu starptautisko karjeru, Aivis Greters, beidzis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kordiriģēšanas klasi un savas zināšanas papildinājis Karaliskajā Mūzikas augstskolā Stokholmā, kā arī meistarklasēs, tostarp Cīrihes Tonhalles orķestra meistarklasē pie Paavo Jarvi. Savu muzikālo karjeru sācis kā kora “Kamēr” diriģents (no 2018-2021). Viņa vadībā “Kamēr” kā vienīgais koris pasaulē saņem trīs Grand Prix pēc kārtas nozīmīgos festivālos Eiropā. Diriģējis LNSO, Simfonieta Rīga, Norvēģijas radio orķestri, Bambergas simfonisko un Berlīnes vācu simfonisko orķestri, Stokholmas Karaliskās filharmonijas un Zviedrijas radio simfonisko orķestri, kopā ar Parīzes filharmonijas orķestri kā asistentdiriģents piedalījies nozīmīgajā Eksanprovansas festivālā. No 2024.-2027. turpinās darbu Gēteborgas operā galvenā viesdiriģenta statusā.